otrdiena, 2011. gada 26. aprīlis

Latviskas Lieldienas turku gaumē

čau mazie!!
arī mēs šeit izdomājām, ka vajag pakrāsot olas un vairot prieku pasaulē (ani, sani!!)....

tāpēc ar Lieni katru nedēļu ejot uz pirmdienas bazar, vācām sīpolu mizas - turki pirms pārdošanas notīra no sīpoliem lielāko daļu mizas un met turpat zemē zem galda. un mēs kā mācēdamas mēģinājām ar savām turku valodas zināšanām un roku kustībām parādīt, ka mums vajag to daļu no sīpoliem, kas mētājas uz zemes. viņi tā diezgan dīvaini uz mums skatījās, bet beigās maisiņu ar mizām dabūjām....protams, ka apkārtējie par mums kārtīgi pasmējas, bet toties nakamājā reizē uz reiz saprata, ko vēlamies.

sestdienas vakars. visinteresantākā olu svētku daļa. uzaicinājām pievienoties Denis (čehija) un Quentin (francija), jo viņi nekad nebij dzirdējuši par sīpolu mizu magic! beigās ne es, ne Liene netikām pie olu krāsošanas, jo abiem pušiem tie bij lielie prieki. arī mūs flatmate bija starā, ka ar var jautroties virtuvē.  nosākuma tika izmantoti mazie ziediņi un lapiņas, ko es atradu tuvējā apkārtnē, bet pēc tam puiši jau rakājās pa visiem plauktiem virtuvē, lai atrastu smieklīgākās, stulbākās un garšigākās idejas. jums vajadzētu redzēt prieku un izbrīnu viņu sejās, kad tinām ārā olas....katra ola tika apbrīnota un apčamdita neskaitāmas reizes.

"tā ir kā spēlēšanās ar ēdienu, tikai šajā gadījumā mēs varam spēlēties ar ēdienu to nesabojājot. neviens mums nevar aizrādīt par to, ka ēdiens pēc tam vairs nebūs ēdams"   (par olu krāsošanu)

svētdienas rīts. tiku sista pēc visām čehu tradīcijām ar pomlazka, ko es pati arī iemācījos uztaisīt! (Dāvi tu tādas ar taisi un dzenā meitenes, lai viņas būtu veselas un apprecētos?!) tad sekoja Lieldienu brokastis, kuras, kā jau tas man ir pierasts Turcijā - zemē, kur nekas nekad nenotiek laikā, - ēdām ap 3 dienā. bijām diezgan raiba kompānija - 3 LV meitenes, LT meitene, mana interesantā turku flatmate, un pa puisim no TR, FR un CZ, - un sarunas par tradīcijām katra dzimtajā valstī....(piem., Francijā viņi ēd tikai šokolādes olas. miiiiilzīgas šokolādes olas!!!) arī olu kaujas viņiem patika...tikai viņi bija gaidījuši kaut ko brutālāku un sāpīgaku...mūsu flatmate no sākuma mums gribēja aizliegt svinēt Lieldienas, jo viņa domāja ka mēs skraidīsim pa dzīvokli un mētāsimies ar jēlām olām!!!
v'elāk, protams ar pārbāztiem vēderiem, devāmies arī uz bērnu laukumiņu šupoties un ripināt olas pa slidkalniņiem, kas protams nebija tā ģeniālākā ideja! pārējiem liekas, ka šūpoties ir stulba ideja! bet viņi jau neko nesaprot!!! beigu beigās turku jaunatne mūs brutāli padzina no spēļu laukuma ar savu pārlieku lielo uzmanības pievēršanu un jaukšanos pa vidu mūsu bariņā. nekaunīgākie puiši pat sekoja mums līdzi uz mājām (kas meitenēm ar pieredzi Turcijā un turku čaļiem, nemaz neliiekas jauki un smieklīgi)

nu jaaaa...manas Lieldienas bij tikpat krāsainas un raibas kā sakrāsotās olas turku sīpolu mizās!!!
 see ya